Ekipējuma Apskati

Šis raksts nav par kāda ražotāja izgatavotu produktu, bet gan par manis paša pagatavoto „palīgu” distances mērīšanai.

Vispirms – par nepieciešamību lietot šādu ierīci.

Katrā kājnieku nodaļā ir jābūt vismaz vienam karavīram (protams, vēlams, lai tie būtu vairāki, bet stāsts nav par to), kas skaita patruļā noieto distanci. Tas nepieciešams, lai nodaļas komandieris varētu kontrolēt nodaļas atrašanās vietu apvidū, salīdzinot to ar informāciju, ko sniedz karte, kas ļoti palīdz naktīs un noder arī gaišajā diennakts laikā, ja jāpārvietojas apvidū, kur ir maz orientieru, piemēram, mežs.

Noietā maršruta distanci var mērīt dažādos veidos. Tam var izmanot elektroniskos distances mērītājus, tajā skaitā GPS navigācijas iekārtas u.c. Taču līdzekļu ekonomijas nolūkos mūsu armijā tas lielākoties notiek ar veco labo metodi – skaiti pats. Lai vienkāršotu distances skaitīšanu, armijā ir ieviests jēdziens „pārsolis”, kas nozīmē, ka noietie divi soļi tiek skaitīti kā viens pārsolis. Līdz ar to tas dod iespēju veikt mazāku skaitļošanu, jo vieglāk saskaitīt 66 pārsoļus nekā 132 soļus... Vidējais rādītājs simts metros ir sešdesmit seši pārsoļi. Katram šis rādītājs var atšķirties, tāpēc individuālās karavīra apmācības laikā karavīriem tiek uzdots šo skaitli noskaidrot attiecībā uz savām spējām un ķermeņa parametriem.

Problēma ar skaitīšanu ir tāda, ka, skaitot šādā veidā, ir jāpatur galvā vairākus mērījumus. Piemēram, no viena orientiera uz citu orientieri distance var būt no 300 līdz pat 700 metriem atkarībā no apvidus, kurā jāpārvietojas. Tas nozīmē, ka soļu skaitītājam ir jāskaita šī distance, paturot galvā katrus simts metrus un pieskaitot nākamos, kas var būt diezgan nogurdinoši un piņķerīgi, ja tiek ieti trīsdesmit kilometri, pie tam ar 25 kg ekipējumu un ieroci. Ņemiet vērā, ka šādas „pastaigas” laikā var nokļūt pretinieka slēpnī vai satikt pretinieku patruļu, kas var nedaudz sajaukt pārvietošanos, kā arī liks nodaļas komandierim mainīt un plānot jaunu patruļas maršrutu. Distances mērīšana līdz ar to ir ļoti noderīga nodarbe.

Ņemot vērā šādu distances mērīšanas noderīgumu, karavīri mēdz izdomāt patstāvīgi, kā atvieglot šo nelāgo, bet ļoti noderīgo nodarbi, ja netiek piešķirtas speciālas ierīces.

Manā gadījumā tā ir apskatāmā ierīce – pašgatavots distances mērītājs, kas pagatavots no stingras auklas un četrpadsmit plastmasas bumbiņām. Plastmasas bumbiņas ir ievērtas auklā tā, ka tās veido divas grupas – viena grupa no deviņām bumbiņām, otra – no piecām. Abas grupas nodalītas ar mezgliem uz auklas tā, lai tās varētu izmantot atsevišķi.

Pielietojums šai ierīcei ir pavisam vienkāršs. Deviņu bumbiņu grupa tiek izmantota, lai skaitītu katrus noietos simts metrus. Savukārt otra bumbiņu grupa tiek izmantota, lai skaitītu kilometrus. Līdz ko tiek noieti pirmie 100 metri, viena bumbiņa tiek pabīdīta no augšas uz leju. Virzienu, protams, katrs var izmantot pēc saviem ieskatiem, taču no augšas uz leju ir vieglāk bīdīt bumbiņas, un to var izdarīt ar vienu roku, kas ir svarīgi, ja tiek pārnēsāts ierocis. Kad izmantotas visas deviņas bumbiņas un noieti papildu 100 metri, tiek pabīdīta viena bumbiņa kilometru grupā un bumbiņas simts metru grupā tiek atvilktas atpakaļ uz augšu. Bumbiņas tiek fiksētas savā pozīcijā, tāpēc, ja karavīrs iekļūst nepatikšanās, aizmirst saskaitīto distanci vai bēdīgākajā gadījumā krīt kaujā, soļu skaitītājs izmantojams tālāk bez problēmām.

Manai ierīcei skaitīšana notiek līdz 5,9 kilometriem, taču nekad nav bijusi vajadzība izmantot vairāk par kilometru, jo orientieri Latvijas teriorijā ir viegli atrodami distancē līdz vienam kilometram.

Šādas ierīces pagatavošana ir vienkārša. Galvenais pagatavošanā ir ievērot dažus principus:

1. Jāpielieto izturīga materiāla bumbiņas vai cita veida materiāls, kuru viegli būtu bīdīt pa auklu arī gadījumā, ja tiek valkāti cimdi;
2. Jāizmanto stingra aukla;
3. Auklas biezumam jābūt tādam, lai bumbiņas pa to neslīdētu viegli pašas par sevi, bumbiņām pa auklu jābīdās ar grūtībām, lai tās varētu atstāt jebkurā fiksētā pozīcijā;
4. Auklas un bumbiņas krāsa var būt jebkura, taču, ja tiek plānots izmantot šo ierīci militārajām vajadzībām, vēlams izmantot brūnu, zaļu vai melnu, lai tā neizceļas no kaujas uniformas kamuflāžas.

Izsoļu portālā Ebay šādu ierīcīti var iegādāties sākot no 2,5 $ dažādos izskatos bez sūtīšanas izmaksām.

Fotogrāfijās redzamo eksemplāru pagatavoju pats, izmaksas bija zem viena lata. Šādas ierīces pagatavošana nav mana ideja. Tāda veida ierīces kājnieki izmanto jau ilgu laiku visā pasaulē dažādu valstu armijās.

Ierīci, protams, var izmantot arī civilajā dzīvē pārgājienos.