Informācijas raksti

Šis ir izglītojošs raksts, kas paredzēts tiem, kas vēlas apzināties visus riskus situācijās, kad lasītājam var uzbrukt kāds ar nazi. Nekādā gadījumā šis raksts nav paredzēts, lai veicinātu vardarbību, mudinātu kādu uz to vai aizstāvētu vardarbību pret jebkuru dzīvu būtni. Cilvēkiem ar spilgtu iztēli un vājiem nerviem uzreiz lūgums nelasīt. Rakstā ievietoto informāciju katrs lasītājs izprot un izmanto pilnībā uz savu atbildību.

Ik palaikam kāds jautā, ko darīt ja uzbrūk cilvēks bruņojies ar nazi.

Parasti jautājums seko pēc šādiem notikumiem - http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/791359-francija-lielveikala-sieviete-ar-kartona-nazi-ievaino-divus-cilvekus

Neuzskatu sevi par lielu speciālistu nažu cīņā, tādēļ pakonsultējos ar zinošākiem cilvēkiem un papētīju literatūru. Tad nu īsumā, kas sanāk, apkopojot visu informāciju.

Sākumā par mītiem, kas saistīti ar nažiem. Jo labāk mēs zināsim reālo situāciju, jo lielāka būs mūsu iespēja izdzīvot.

1. Uzbrukums ar nazi ir tikai dūrieni. Pilnīgs absurds. Lielākā daļa paņēmienu nažu cīņā ir griezoši vai cērtoši. Ar parasto virtuves nazi cērtot var pārcirst mīkstos audus līdz kaulam. Uzbrucējs parasti izvēlās atklātās ķermeņa vietas - seju, kaklu, plaukstas, cisku priekšu, stakli.  Vai punktus kur tuvu ādai ir lielie asinsvadi - kakls, paduses, cirkšņi, locītavas, apakšdelms. 

2. Ja zinu tuvcīņas pamatus, tikšu galā ar jebkuru uzbrucēju. Daļēji tā būs. Bet tikai tādēļ, ka reakcija ir uztrenēta un ir mazāka psiholoģiskā barjera. Lielā daļā tuvcīņu kursos māca aizsardzību pret dūrienu un trijās pozīcijās no augšas, sāna un apakšas. Kā jau tika minēts punktā 1. Pārsvarā būs griezienu un cirtieni, nevis dūrieni. Bokss pret nazi diez vai līdzēs. Tiešām kvalitatīvi aizsargāties pret nazi iemācīs Krav Maga. Man ieteica šo saitu http://krav-maga.lv/

3. Iespēja, ka man uzbruks ar nazi ir maza. Atkal kļūda. Nazis ir populārākais un viss vieglāk pieejamas ierocis. Nopērkams katrā saimniecības preču vai celtniecības veikalā. Lielbritānijā  visas ielu bandas un psihi vientuļnieki tieši bruņojās ar nažiem.

4. No naža nav tik ļoti jābaidās kā no šaujamieroča. Vēl viens mīts, ko esot bieži jādzird. Tieši otrādi. Ar šaujamieroci bruņojies cilvēks vēl padomās pirms šaut. Šāviens ir troksnis un psiholoģiski grūtāk ir nospiest mēlīti. Nazis ir kluss un efektīvs. Iedūri un klusi aizgāji.

5. Maz kurš māk rīkoties nopietni ar nazi. Atkal garā. Latvijā esot ap 20 skolām kur māca rīkoties ar nazi. Papildus psihi vientuļnieki, kas to mācās no Youtube. Un vēl kaudzīte, kas iznāk no ieslodzījuma vietām. Iespēja uzrauties uz psihu, kas prot apieties ar nazi, ir lielāka kā vinnēt loterijā. 

Lai aptuveni saprastu, ar ko mums var nākties sastapties, minēšu pāris potenciālos uzbrucēju tipus. Uzreiz uzsvēršu, ka tas nav zinātniskā pētījuma rezultāts, bet tīri mans subjektīvais viedoklis, lai vieglāk būtu izprast tālāko rakstu.

1.      “Gopņiks” – cilvēks, kuram ir nestabila nervu sistēma vai narkotiskā atkarība. Lielākoties būs sīks noziedznieks, kam ieroča nēsāšana ir statusa jautājums un darbarīks. Bīstams ar to, ka ir grūti prognozējams. Uzbrukuma laikā var nobīties vai mēģināt sevi pierādīt, kā rezultātā var zaudēt kontroli pār savu rīcību un nodarīt smagus miesas bojājumus. “Gopņika” mērķis nav nogalināt, bet iebiedēt. Ja ir narkomāns un uzbrūk, lai dabūtu līdzekļus devai, zaudēs jebkādu saikni ar pasauli un būs grūti apstādināms. Nazi pazīst no interneta video un draugu rādītā. Attiecīgi var negaidīt kādu meistarklasi.

2.      Maniaks – cilvēks, kas ir gadiem nodarbojies ar nažu cīņu un dzīvo tajā. Ja tāds uzbrūk, tad jārēķinās ar smagu rezultātu, jo uzbrukumam pieies ar skrupulozu precizitāti. Izbaudot katru uzbrukuma mirkli. Šādam cilvēkam svarīgs būs process.

3.      Psihs – Cilvēks kurš ir kāda iemesla dēļ zaudējis kontroli pār sevi. Tas var būt alkohols, narkotikas, dusmu lēkme vai psihiski traucējumi. Cik noprotu, standartā cenšas likvidēt nosacīto pretinieku ar pāris dūrieniem. Bīstams ar savu neatlaidību un lielu agresiju. Tehniski reti, kad šādi cilvēki pārvalda nazi augstā līmenī. Biežākos uzbrukumus tieši veic psihi, tīri sadzīvisku iemeslu dēļ. Jārēķinās, ka psihs nekad neapstāsies pie viena, diviem dūrieniem. Viņš iekšēji nav pārliecināts par sevi un veiks veselu dūrienu sēriju, īpaši, ja būs afekta stāvoklī.

4.      “Blatnijs” – cilvēks, kas ir atradies kādu laiku aiz restēm. Nejaukt ar “gopņiku”. Šis būs ieguvis zināmu autoritāti savā sabiedrībā, spēs puslīdz kontrolēt savas emocijas un viņa rīcība būs mērķtiecīga. Bīstams ar vairākiem punktiem. Nebaidās no kriminālās atbildības, attiecīgi viens līķis turp vai šurp. Kā jau minēju, veic apzinātas darbības, tas nozīmē, ka uzbrukumu arī izplānos sistemātiski, ja tas būs nejaušs viņam, tad spēs saglabāt vēsu prātu. Liela iespēja, ka puslīdz vai labi pārzina cīņas paņēmienus ar nazi vai “zatočku” (krievu valodas termins, tiešā tulkojumā noasinātais) – ierasts ierocis cietumos un kolonijās, var būt jebkurš noasināts priekšmets – skrūvgriezis, armatūras gabals, vīle u.t.t..

5.      Terorists – teorētiski varētu dalīt sīkāk. Cilvēks, kas veic plānotu uzbrukumu ar konkrētu mērķi. Kur viens no uzdevumiem ir liels upuru skaits. Labā ziņa, viņam nebūs vēlme ilgi krāmēties ar vienu upuri. Viņam ierobežotā laikā jāsavāc pēc iespējas vairāk upuru. Sliktā ziņa, viņš grib, lai upuri būtu ar smagiem ievainojumiem, ideālā variantā, letālu iznākumu. Ja terorists ir pašnāvnieks, tad viņu apturēt spēs tikai spēcīga pretestība. Šāds uzbrucējs izvairīsies no pretoties spējīgiem upuriem un uzbruks mazāk aizsargātiem.

6.      Dīvaiņi – personas, kas māk vai domā, ka māk rīkoties ar nazi un ikdienā nēsā to līdz pašaizsardzībai. Šādi Dīvaiņi izmantos nazi tikai tad, ja viņi jutīsies apdraudēti. Ja jums sanāk kašķis ar šādu personu uz ielas un esat savu oponentu iedzinuši stūrī, vai nogāzuši zemē, tad nebrīnieties, ja vienā mirklī uz skatuves parādīsies nazis. Jācer, ka tajā mirklī pretinieks nebūs zem jums ar vienu brīvu roku. Par dīvaiņu psihi ir grūti ko teikt. No izteikti miermīlīgas, līdz ekspansīvai. Vienojošs ir apstāklis, ka nazis ir paredzēts pašaizsardzībai. Kā viņš tiks pielietots ir atkarīgs no katra indivīda.

Pēc mītiem un potenciālā uzbrucēja raksturojuma vēlreiz ātri pieskarsimies tām zonām, kas uzbrucējam būs interesantas.

1. Atsegtās ķermeņa daļas. Seja, kakls- sagriežos seju, ideālā variantā traumēt acis, upurim būs lielas sāpes, spēcīga asiņošana un viņš būs psiholoģiski sagrauts. Attiecīgi mazāk pretosies tālākām uzbrucēja darbībām, kaut aizsedzot seju ar rokām. Savukārt kaklā ir miega artērijas. Ja kaut vienu izdodas pāršķelt, tad upuris ļoti ātri noasiņos. 
   Līdzīgi ir ar apakšdelmiem vai jebkuru atklāto vietu. Griezta brūce ir ļoti sāpīga. Ērtāk ir ātri saražot kaudzīti ar grieztām, bet neletālām brūcēm, kas upuri padara par rīcības nespējīgu un tad piebeigt ar pāris precīziem dūrieniem. Principā kā Koridā. Kur upuris ir vērsis, bet uzbrucējs ir matadors. Atceramies maniaka pazīmes.
2. Lielie asinsvadi. Mēs visi zinām, kur lielie asinsvadi ir tuvu ādai. Attiecīgi tā ir arī uzbrucēja mērķa zona. Jo ātrāk upuris zaudē asinis, jo vieglāk. Labs cirtiens ar griezienu cirkšņos upuri novedīs bezsamaņā pāris minūšu laikā. 
3. Dzīvībai svarīgie orgāni. Ja uzbrucējs ir zinošs, tad viņam pietiks ar vienu precīzu dūrienu. Bet pirms tam, ja viņam būs laiks un iespēja, tad tiks izpildīts iepriekš minētais punkts. Tikai nezinošs psihs mēģinās uzreiz jums durt. Zinošs agresors jauks dūrienus ar griezieniem. Gan lai izmantotu situāciju, gan lai nodarītu pēc iespējas lielāku kaitējumu.
4. Jāatceras vienkārša formula. Kamēr uzbrucējs ir izstieptas rokas attālumā, viņš centīsies iecirst vai iegriezt. Samazinoties distancei jau durs, nešķirojot trāpījuma vietu. Lai gan korpuss ir kārdinošākais mērķis, izdevīgāk ir veikt vairākus dūrienus ciskās vai sānos, lai neitralizētu upura pretošanās spējas. 

No iepriekš minētā izriet jau pirmais punkts aizsardzībai.

1. Nekad nepielaid uzbrucēju tuvāk par izstieptas rokas attālumu. Ja ir iespēja, atgaiņājies no viņa ar kādu garāku priekšmetu. Tas var būt krēsls, mugursoma, ūdens pudele, miets. Ja izmanto mietu, tad var mēģināt iedurt viņam sejā. Pat trula mieta dūriens ir pietiekami traumējošs, lai apturētu agresoru. Ja uzbrucējs ir nelīdzsvarota persona vai terorists, kurš uzbrūk pūlim, tad jebkura pretestība liks viņam meklēt citu, vieglāku mērķi. Turi starp sevi un uzrucēju šķērsli, galdu, gultu, margas, leti, kolonnu. Ja esi viņa mērķis nejauši, tas liks viņam pārdomāt vai ir vērts tevi medīt. Ja viņš ir noskatījis tevi kā konkrētu upuri, tad šķērslis ļaus iegūt laiku, kas parasti uzbrukumā ar nazi nāk par labu upurim. 
2. Nekad negriez uzbrucējam muguru. Nav lieliskāka mērķa par lielu laukumu. Nevajag lolot ilūziju, ka izdosies skriet ātrāk par citiem. Cilvēks, kas ir afektā un pilns ar adrenalīnu spēj attīstīt kosmisko ātrumu. Savukārt upuri bremzē baiļu sajūta. Labāk ir atkāpties pie sienas vai kādā citā vietā, kas liedz uzbrucējam pienākt no sāniem vai muguras.
3. Izmanto ne vadošo roku par vairogu. Labāk sagriezta roka, kā dūriens vēderā. Ja izdodas apturēt roku ar nazi, tad ar savu brīvo roku var sist pretiniekam sejā, pa kaklu vai kājstarpi. Varbūt ir gadījies redzēt foto no 19. gs. beigām 20.gs. sākuma, kur ostas strādnieki vai pašpuikas ir švītīgi pārmetuši pār kreiso roku žaketi. Tad lūk, tas nav stils, bet gan aprēķins. Tai laikā nažu kautiņi bija ierasta lieta. Tādēļ uz kreisās rokas tika turēta žakete, mētelis vai kāds cits auduma gabals. Ko pie vajadzības varēja ātri apmest ap roku un iegūt sava veida vairogu. 
4. Ja rodas iespēja, tad roka ar nazi ir jāsatver pie plaukstas pamatnes. Tas, vai spēsiet izgriezt nazi no rokas, vai veikt kādu citu darbību, ir atkarīgs no katra individuālās sagatavotības pakāpes. Katrā gadījumā stingrs tvēriens tur liegs uzbrucējam rīcības brīvību. 
5. Izrādiet agresiju un cenšaties tikt pāri sāpēm. Jebkura pretestība atslābinās uzbrucēju. Īpaši masu uzbrukuma gadījumā. Uz ielas, tumšā stūrī, tas var arī uzvilkt maniaku, bet tad jums ir paveicies uzrauties uz tādu. Tas drīzāk būs izņēmums, nekā likumsakarība. Ja izdodas satvert roku ar nazi, tad var kaut kost uzbrucēja sejā, kaklā, rokā. Viņš jutīs, ka ir zaudējis kontroli pār savu upuri un mēģinās tikt prom. 
6. Uzbrukuma gadījumā cenšaties uzkurināt sevī agresiju. Agresija rada adrenalīnu, savukārt adrenalīns noslāpē uz pirmo mirkli sāpes, palielina reakcijas ātrumu un spēku. Tīri piemēram, US jūras kājinieks pēc tuvcīņas ar vjetnamieti šokā stāstīja, kā bija viņu sadūris reizes trīsdesmit. Bet tas turpinājis viņam uzbrukt. Vjetnamiešu karavīram bija adrenalīna pārpilnība, kas ļāva sadurtam turpināt agresiju.  
7. Ja esat cieši klāt uzbrucējam, cenšaties satvert roku ar nazi un nogāzt uzbrucēju tā, lai nazis paliktu zem viņa.
8. Kādreiz diezgan populāra metode sievietēm bija turēt savā tuvumā verdošu vai karstu ūdeni. Mūsdienās, ja uzbrukums notiek kafejnīcā, varat izmantot šo metodi un gāzt karsto šķidrumu sejā. Mērķējiet acu rajonā. Tāpat var noderēt sauja smilšu, sāls vai pipari, kaut cukurs, ko mēģiniet trāpīt acīs. 
9. Ja upuris neesat jūs, bet atrodaties uzbrucējam aiz muguras, varat censties uzmest viņam  uz galvas maisu, tukšu somu vai jaku. Savilkt kakla daļā un nogāzt uz muguras. Tālākais jau tehnikas jautājums, kur spert. 
10. Izmantojiet par vairogu mīkstu priekšmetu. Kad nazis ir viņā iedūries, ar strauju kustību mēģiniet viņu izgriezt pretiniekam no rokas. 
11. Neaizmirstiet, ka pieredzējis agresors, izmantos ne tikai nazi, bet arī sitīs ar rokām un kājām. Uzmanieties no šādiem sitieniem. Jau iepriekš saprotiet, ka tādi būs, un esat gatavi. 
12. Nazis ir ātrs un kluss ierocis, mazais izmērs padara viņu grūti ieraugāmu. Cenšaties vienmēr paturēt acīs plaukstu kurā atrodas nazis. Ja viņa jums pazūd no redzesloka, tad ļoti iespējams, ka tūlīt sekos dūriens no apakšas vai sāna. Pieradiniet sevi pie domas, ka jādarbojas būs instinktu līmenī.
13. Mēģiniet izvairīties no konflikta jau pašā sākumā. Reizēm atdots naudas maks un pabojāta pašapziņa būs lētākā, nekā bēru mielasts. Tāpat, ja ieraugāt publiskā vietā cilvēku ar nazi rokās, zūdat miglā, neaizmirstot vienlaicīgi zvanīt policijai un pievēršot apsargu uzmanību. To gan nevajadzētu darīt skaļi un acīmredzami, lai neradītu paniku citu cilvēku vidū un pirms laika nepamodinātu potenciālo plēsēju. 

Raksts nav panaceja, visas tēmas ir aizskartas virspusēji. Par katru no šeit minētiem punktiem varētu turpināt vēl. Tāpat, kā varētu klāt pierakstīt vēl desmitiem punktu. Raksta mērķis bija radīt  kaut minimālu priekšstatu par iespējamiem riskiem un iespējamiem risinājumiem un likt lasītājam saprast, ka ir iespējams laicīgi novērtēt situāciju un izrādīt pretestību.

MR

Raksta autors - M. Ruģēns (FB lapa - Āra dzīves knifi, padomi un viedokļi, blogs - Aiz Ārdurvīm), rediģējis H. Galino (Lynxgear.lv).
Raksts izvietots ar autora atļauju. Pārpublicēšana bez autora piekrišanas ir aizliegta.