Informācijas raksti

Skriešana ziemā, kad laukā mēdz būt lietus, sniegs un sals, pa spēkam tikai fiziski un psiholoģiski visizturīgākajiem. Tieši tāpēc ziemas periodā daļa skrējēju sāk apmeklēt sporta klubus, kāds izmanto skriešanas slēpes, bet citi vispār pārstāj skriet. Īpaši stūrgalvīgajiem, kas met izaicinājumu sliktajiem laikapstākļiem un turpina skriet ārā, noderēs daži padomi.

Aizsardzība pēdām

Zeķes. Pareiza zeķu izvēle skriešanai ziemā sportistu var izglābt pat tad, ja pievīluši apavi. Jāizvēlas tādas zeķes, kurās pēda jūtas komfortabli: lai tās nav ne par brīvu, ne par ciešu. Kokvilnas vai sintētikas zeķes, kuras derēja skriešanai vasarā, ziemā noteikti noderēs. Pirmkārt, tajās nav silti, bet, otrkārt, tās ir pārāk plānas un pēda “staigās” pa sporta apavu. Savukārt, frotē materiāla zeķes būs pārāk ciešas un pēda var neietilpt apavā vai būt ļoti iespīlēta.

Vispiemērotākās – speciālās vilnas zeķes vai termozeķes. Vilna labi silda pēdas, un siltumu uzturēs arī tad, ja apavā iekļūs nedaudz sniegs un izkusīs. Rezerves variants – sintētikas zeķes. Arī tās labi tiks galā ar lieko mitrumu. Īpašas šķiedras zeķes, piemēram Thermolite, liks justies kājām komfortabli arī mitruma apstākļos. Kokvilnas zeķēm gan jāsaka kategorisks nē.

Skriešanas apavi. Ja uzvilktas pareizās zeķes, sausā laikā var turpināt skriet ar vasaras sporta apaviem. Tajos var skriet arī pa sniegu, ja paredzēts skriet īsu distanci. Gariem skrējieniem pa sniegu, it īpaši mežā vai parkā, ir vērts iegādāties sporta apavus skriešanai ziemā.
Vēlams, lai tie būtu paaugstināti (lai sniegs netiek iekšā), ar speciālu neslīdošo ārējo zoli (tā nepasargās no slīdēšanas uz apledojuša celiņa, bet vismaz palielinās stabilitāti) un ūdens necaurlaidīgi (apavi ar Gore-Tex vai līdzīgu ūdensizturīgu membrānu). Skriet pa kailu ledu vai apledojušajām ielām nav ieteicams, bet tam palīdzēs apavu uzlikas ar metāla radzēm, piemēram, šādas.

Skriešanas apģērbs ziemā

Apakšējais slānis. Izvēloties apģērbu skriešanai ziemā, galvenais likums – ģērbties vairākos slāņos. Tas tāpēc, ka skriešana ziemā vienmēr nozīmē skriešanu divas temperatūras zonās. Iesākumā, kamēr ķermenis vēl nav sakarsis, var just reālo āra temperatūru, proti, ir auksti. Bet pēc aptuveni desmit minūšu ilga skrējiena var kļūt karsti. Tāpēc, skrienot ziemā, labāk uzvilkt vairākas apģērba kārtas, lai būtu ko novilkt, kad ir ļoti karsti, bet tai pat laikā nesaaukstēties.

Parasti apakšējais slānis ir no speciāla sintētiska vai daļēji sintētiska auduma ražota termoveļa ar garām piedurknēm. Šis audums neļauj aizplūst siltumam, ļauj ķermenim elpot un aizvada lieko mitrumu, t.i., sviedrus. Daži skrējēji uzvelk kokvilnas T-kreklus vai trikotāžas krekliņus ar garām piedurknēm, bet tad ir iespēja saaukstēties, jo, stipri svīstot, trikotāžas apģērbs samirkst un ilgi žūst. Skriet ziemā, ja mugurā mitrs apģērbs, nav īpaši komfortabli un nav arī pareizi. Tādu apakšējo slāni var izmantot īsam un ne pārāk intensīvam skrējienam ar nosacījumu, ka virsējā kārta nodrošina labu aizsardzību pret vēju un aukstumu. Pretējā gadījumā skrējējs riskē pavisam drīz saaukstēties (kā minimums).

Aukstākā laikā šādu termoveļu var mēģināt uzvilkt divās kārtās. Tas ļaus daļēji saglabāt mitruma aizvades īpašības un neradīs apgrūtinājumus, ko sniegtu biezāks apģērbs.

Virsējais slānis. Virsējā slāņa izvēle ir atkarīga no gaisa temperatūras. Pieņemsim, ka ārā ir saulains laiks un termometra stabiņš rāda -1°С. Šādā gadījumā vajadzētu izvēlēties termokreklu ar garām piedurknēm un vieglu skriešanas vējjaku. Ja ārā ir aukstāks (–10 °С), labāk vilkt siltāku jaku skriešanai ziemā. Dažkārt skrējēji uzvelk siltu jaku un plānu vilnas džemperi.

Kāju siltumam. Kāju siltuma nodrošināšanai ir vairāki varianti. Pirmais, termoveļa – tā dod praktiski 100% garantiju, ka kājām vienmēr būs silti. Skriešanai ziemā virs termoveļas var vilkt legingus jeb angļu valodā tights (apspīlētas bikses). Arī tie parasti tiek apzīmēti kā “termo” jeb temperatūru regulējoši. Ja tomēr nav vēlmes skriet apspīlētās biksēs, var izvēlēties otru variantu – siltas flīsa bikses, zem kurām termoveļas bikses. Tā kā flīsa bikses mēdz būt dažāda biezuma, var iegādāt vairāku veidu – siltākam un vēsākam laikam. Vēlams, lai staru apakšā tām ir gumija vai cita veida nostiprinājums, tad aukstais gaiss netiks iekšā.

Virs legingiem var vilkt arī šortus no flīsa, blīva kokvilnas materiāla vai biezas sintētikas.

Skriešanas aksesuāri

Cepure. Skrējiens aukstā laikā bez cepures, galvas lentas (headband) vai ausu sildītājiem var būt ausīm nāvējošs. Pat ja acīs piles sviedri, ausis vējā vienalga sals. Tāpēc labai flīsa cepurei (siltākam laikam – flīsa galvas lenta) jākļūst par obligātu ziemas skriešanas aksesuāru uz visu ziemu.

Cimdi. Bez pirkstaiņiem būs grūti un auksti, jo pirksti, tāpat kā ausis, sasildās pēdējie. Ja pirkstaiņos rokas nesasildās, tad jāizvēlas dūraiņi. Pēdējais, trešais variants – puscimdi jeb pirkstaiņi bez pirkstu daļas. Tie ļoti labi noder siltākā laikā un tajos ir ērti izmantot telefonu vai sporta pulksteni.

Saules aizsargbrilles. Ziemā tās pasargā acis ne tikai no spilgtas saules un tās atstarojuma no sniega, bet arī no aukstā vēja, kas izraisa acu asarošanu.

Krēms. Tāpat nevajadzētu aizmirst par taukainu barojošo krēmu, kas aizsargā ādu no vēja un sala. Vēlams uzklāt to vairākas stundas pirms skrējiena. Ja krēmu uzklāj tieši pirms treniņa, tas var nepaspēt labi iesūkties un visu skrējiena laiku liksies, ka uz sejas ir kaut kas taukains un nepatīkams.

Elpošana

Aukstais gaiss kaklā rada dedzināšanai līdzīgu sajūtu. Kļūst grūti elpot, kaklu dedzina, no deguna sāk tecēt iesnas. Ko darīt? Aukstā gaisā iesaka ieelpu veikt vienlaicīgi gan caur degunu, gan muti, tai pat laikā mēles galiņu pieliekot pie aukslējām – tad aukstais gaiss neieplūdīs tiešā plūsmā un paspēs nedaudz sasilt pirms nonākšanas kaklā un plaušās.

Ko vēl der atcerēties par skriešanu ziemā

Jāatceras, ka skaidros dienas laikapstākļos var būt daudz siltāk, nekā pēc (vai neilgi pirms) saules rieta. Tāpēc skrējienu vajadzētu ieplānot tā, lai tas noslēgtos līdz tumsai. Ja tomēr jāskrien vakarā, jāņem vērā, ka ārā būs krietni vēsāk, nekā pa dienu. Savukārt, ja dienas skrējiens ievelkas līdz vakaram, jāparūpējas par papildu silto apģērbu. Jāatceras arī par ķermeņa atdzišanu jeb hipotermiju un apsaldējumiem.

Teksts: http://lifehacker.ru, Ирина Баранская